Tepat.
by Valdis Tjuševs
Kad mana roka slīd zem tava džempera...
Varbūt pat dziļāk...
Jūtu, ka es ieceļoju neatklātās zemēs.
Vietā, kur es, it kā piederu.
Būt te, tieši te.
Tieši tu, tieši es.
Tieši te, tavos apskāvienos.
Tieši tagad, kad mēness apskalo tavas acis.
Nē, es nebaidos.
Es nebaidos no nākotnes.
Es nebaidos no itin nekā.
Galvenais, ka tu esi šeit.
Šeit, manos apskāvienos.
Šeit, tavos skūpstos.
Kad apkārt nav neviena.
Tikai tu, es un mēness.
Tikai tu vari mani sasildīt,
Ar savu sirds siltumu,
Ar savām karstajā lūpām,
Ar skatieniem maigiem.
Es jūtu, ka mums ir atkal jāšķiras,
Bet ne uz ilgu,
Jo mēs tiksimies Sestdien,
Un atkal sildīsim viens otru.
