But you bite your tongue.

by

Varbūt daži no jums zin faktu, ka sestdien, Latvijas 1. Rokkafejnīcā, notika The Velvet Supernova koncerts. Mēs ar Elizabeti divos devāmies uz Rīgu, iepirkties mūzikas veikalos un tā (MAN BEIDZOT IR JAUNAS STĪGAS, PIETAM SEŠAS!).  Vēlāk satikām Ingrīdu, uzņēmām "skaistas" bildes.





Arī satikām Danu, ļoti jauku draudzeni, kuru nebiju saticis kopš Gagas koncerta. Bet tas tā. Galvenais dienas notikums, protams, bija TVS koncerts, kurš, cik teikts, vajadzēja sākties deviņos. Ap pusastoņiem mēs jau iekārtojāmies rokkafejnīcā, klausoties TVS soundcheck un gaidot, kas tas pasākums sāksies. Skat, cik jauks plakāts.

 Žēl, ka tāda man nav istabā pie sienas.  Pienāca deviņi, bet ne čiku, ne grabu no koncerta. Kas pie velna? Devāmies uz kasēm, prasot, kas notiek, kāpēc biļetes vēl nevar nopirkt? Mums pateica, ka koncerts, acīmredzot, sāksies vienpadsmitos. Skaisti. Mums bija jāgaida vēl divas stundas. Un īsu laiciņu devāmies ārā, atvēsināt prātu. Atgriezāmies jau kuplākā skaitā. Devāmies spēlēt biljardu. Pēc otrās spēles biljarda galds uzkārās un nedeva balto bumbu (vai arī kā viņu tur sauc) atpakaļ. Gaidam, gaidam. Ik pa laikam garām paskrien Jēcis un mēs ar Elizabeti saskatamies, it kā viss būtu chill. Pienāca 23:30 un koncerts sākās. Ak, jel, cik labi bija dzirdēt Jēča balsi! Sākumā viņi izpildīja daudzas, man nedzirdētas dziesmas, kā arī Sunshine, un drīz arī pienāca kārta mūsu iemīļotajam Shelter. Mēs ar Elizabeti kā traki kaucām līdzi. 
It’s closing time, where do we go now?
You’ve something to say and I don’t care how
But you bite your tongue
Hey apathy, you turn me on & on
Your secrets speak louder in acedia

My teasing mime, you’re losing soul
My monument of cannel coal
We fit like crime and criminal
I stay shelter, not a home

On bending knees one hundred million miles I’d go
Gritting teeth ‘cause I want you so
But you bite your tongue and you know damn’ well that this way
I’ll follow you on & on, all along your setting sun
A passenger
 Pienāca arī Elizabetes iemīļotākais "o-oh" moments.  Un pēctam sekoja jau pēdējais piedziedājums.
My little mime, you’re all alone
Telling stories of long ago
We used to fit like crime and criminal
But I was just shelter
Zvēru, dziesma dzīvē skan īsāka. Es nekad neesmu bijis apmāts ar vienu vienīgu dziesmu. Bet tā ir, kad raksta lieliskas dziesmas. Pat skauž. Kad Jēcis pēdejo reizi teica "just shelter", es beidzot sapratu īsto dziesmas nozīmi. Joprojām īsti nemāku noformulēt, bet centīšos vēlreiz. Es priekš Tevis būšu pajumte, nevis mājas. Es priekš Tevis nebūšu nekas vairāk kā cilvēks, pie kura griesties grūtā brīdī. Hmm, ja notulko latviski, pēkšņi dziesmas vārdi ir pašsaprotami. Jā, es dažreiz esmu ļoti lēns. Bet dzirdēt šo dziesmu dzīvajā tiešām mani "apgaismoja" un es sapratu, ka šo dziesmu varu attiecināt uz kādām no iepriekšējām attiecībām. Kurš to būtu domājis, ka šī dziesma man ir tuva arī emocionāli?