Domu lidojums par draudzību.
by Valdis Tjuševs
Šis nav viena no manām ierastajām rakstīšanas metodēm, tomēr vēlējos padalīties ar Jums savās domās. Vismaz Jums varu uzticēties, lai arī kas Jūs būtu. I still love you. :)
Pēdējās divas dienas es esmu nomākts ar domu - kas ir mani īstie draugi? Un ar īstie, es domāju draugi, kuri neslēpj sevi aiz kādas saldas maskas. Strīdu karstumā es vienmēr uzzinu jaunas lietas par sevi. Bet, nu, piedodiet, es nevaru un nevēlos sevi mainīt un ja jums tas nepatīk, tā ir tikai jūsu problēma.
Kara laukā tu un kara laukā es. Brīdis neatļauj vairs spēlēt paslēpes.
Vienmēr esmu centies būt tas, kas saglabā attiecības, pēc strīdiem ātri par tiem aizmirstot un piedodot, bet ja jau tas notiek regulāri, tad, manuprāt, tas vienkārši nav lemts. Nevar taču likt lauvai draudzēties ar zebru. Tā tas ir dabā iestrādāts. Mēs katrs nākam no savām saknēm ar savām vēsturēm un stāstiem. Dažreiz šie stāsti nesakrīt un rodas apslēptas antipātijas, kuras mēs varbūt nepamanām.
Manuprāt, vēl trakāk ir, ja Tevi izmanto. Kā akls, es draudzējos ar šiem cilvēkiem, bet aiz viņu maskām ir tikai plāni, kā mani nostādīt viņiem tīkamā pozīcijā. Nekad nevar sapīties ar aktieriem vai aktrisēm, jo tieši šie cilvēki māk melot vislabāk. Manuprāt, vissliktāk ir uzzināt, ka patiešām Tevi aizrunā aiz muguras, bet vēlāk smaida pretī un no tevis arī smaidu gaida. Laikam. Es taču smaidam nevaru atteikt, lai arī cik man šis cilvēks nepatiktu, lai arī kādas antipātijas mums būtu.
Visnotaļ bēdīgi ir redzēt, kad Tevi aizstāj un aizmirst. Varbūt pat izslēdz no savas dzīves. Bet tad viņi visi nāk atpakaļ, kad viņiem vajag kādas bildītes vai nu kaut ko tamlīdzīgu. Tad visi ir mani draugi.
Simtiem vēl, tūkstošiem, reižu paklupsim un simtiem punu pieres vidū būs.
Bet, manuprāt, viena no labākajām lietām ir saprast, kuri vienmēr ir bijuši Tavi draugi. Atcerēties vecās atmiņas un saprast, ka sen neesat tikušies un tad, pavisam ātri, Jūs abi jau sēžat kafejnīcā un malkojat kafiju, runājot par jaunumiem un atmiņām, aizmirst par kādreizējām problēmām.
Viss ar laiku sadzīst, visi sniegi kūst
Draugi ir diezgan nosacīts vārds. Tu nekad nevari zināt, kas ir Tavi īstie draugi, kas - Tavi ienaidnieki.
Dziesmas vārdi no The Sound Poets - Kalniem Pāri.
Lieliskas pārdomas. Par šo tēmu arī es pirms kādām 2 dienām aizdomājos...(un izliku savā Domu lidojumā - http://debess.tumblr.com/ ).
ReplyDeleteVienmēr būs kāds, kas izmantos, aprunās aiz muguras. Bet starp tiem daudzajiem ir kāds viens, kuram nav savtīgi nolūki.
Tikai mēdz būt, ka tas viens cilvēks ir tālu projām.
Anyway, tāda ir dzīve, tur neko nevar padarīt.