Pludmale

by


Kājas smiltīs,
Galva mākoņos.
Turpinu iet,
Turpinu domāt.

Kaut kas, kas reiz bija mans
Nu jau pieder ūdeņiem.
Tie nes to tālāk,
Kur man vairs neredzēt.

Kaut kas, kas paliek atmiņā.
Kā pludmales smiltis,
Kuras viesojās kurpēs,
Kuras vēlāk tīri no kurpēm nost.

Tu esi kā ūdens,
Kas man ļoti patīk,
Bet ne šādā temperatūrā,
Kas liek man drebēt.

Jo Tu esi kā pludmale,
Kur es labprāt paliktu,
Bet es zinu, ka tas nebūtu labi,
Jādodas tālāk, bet kur?